Search results for "mirusī koksne"
showing 4 items of 4 documents
Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atmirušās koksnes vecums un sadalīšanās ātrums, un tās saistība ar bioloģisko daudzveidību
2016
Pētījuma mērķis — noskaidrot parastās egles atmirušās koksnes vecumu un sadalīšanās ātrumu, kā arī, tās saistību ar bioloģisko daudzveidību. Dabisku mežu teritorijā Turkalnē (Ikšķiles novadā) un Ķemeru Nacionālajā parkā (Jelgavas un Engures novadā) ievākti un analizēti 63 atmirušās koksnes paraugi (kritala un stumbenis skaitīti kā viena vienība). Atmirušajai koksnei noteikti tās parametri (sadalīšanās pakāpe, diametrs, vecums) un reģistrēta piepju un sūnu sugu sastopamība. Blakus esošiem dzīviem kokiem veica urbumus ar Preslera svārpstu, lai pēc paraugu apstrādes laboratorijā mērītu gadskārtu platumus un veiktu šķērsdatēšanu. Pēc šķērsdatēšanas veikšanas dzīvo koku hronoloģijas salīdzinātas…
Piepju Aphyllophorales daudzveidību ietekmējošie faktori uz atmirušās koksnes egļu mežos
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir piepju sugu daudzveidība uz atmirušās koksnes, atkarībā no koksnes sadalīšanās pakāpes, diametra, garuma, vecuma un kritalu attāluma virs zemes, egļu mežu teritorijās. Ierīkoti 14 parauglaukumi aizsargājamā teritorijā un arī saimnieciskos mežos. Noteikta atmirušās koksnes sadalīšanās pakāpe, diametrs, garums, vecums un kritalu attālums virs zemes egles, bērza un apses koksnei, noteikta piepju sugu daudzveidība. Pētījuma galvenie secinājumi: lielākā sugu daudzveidība konstatēta uz egļu kritalām otrajā sadalīšanās pakāpē; piepju sugu daudzveidība ir atkarīga no sadalīšanās pakāpes, diametra, garuma un kritalu attāluma virs zemes; neapstiprinājās tas, ka …
Forest structural elements and bryophyte species richness in managed forest landscape
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atmirušās koksnes sadalīšanās ātrums, kas noteikts pēc hronoloģijas un blīvuma izmaiņām
2017
Pētījuma mērķis – noskaidrot parastās egles atmirušās koksnes vecumu, sadalīšanās ātrumu un blīvuma izmaiņas. Ķemeru nacionālajā parkā un Gaujas nacionālā parka, Roču dabas rezervāta teritorijā ievākti 51 atmirušās koksnes paraugi, no kuriem 43 apstrādāti un analizēti. Apkārt esošajiem dzīvajiem kokiem ar Preslera svārpstu veikti urbumi, kuriem pēc tam izmērīti gadskārtu platumi un veikta šķērsdatēšana, pēc kuras noteica kritalu vecumu. Atmirušajai koksnei noteikts diametrs, garums un sadalīšanās pakāpe. Atmirušās koksnes diski žāvēti četrus mēnešus un pēc to svara un tilpuma noteikts koksnes blīvums. Pētījumā noskaidrots, ka vecums būtiski atšķīrās starp sadalīšanās pakāpēm. Pretēji bieži …